Dzīve Kā Košums
Kad 11.martā ģenerālmēģinājuma laikā “Arēnā Rīga” sāka skanēt dziesmas “Dzīve Kā Košums” pirmās notis, šķita ka tūliņ’ tūliņ’ Mārtiņš izlidos no aizkulisēm un ar joni “iegriezīs” kārtējo koncertu, bet…viss ir kluss, jo pazīstamo soļu skaļums nav dzirdams pat iztālē”.Tu stāvi kā zemē iemīts, Tu vēro cilvēku sejas, cilvēku kustības, ieklausies cilvēku vārdos un esi punktā, kuram pat īsti nav nosaukuma….. bet tāpat viss ir kluss. Tu mēģini ņemt un dot to labāko, jo kā gan citādāk varētu būt. Ar Mārtiņu, ar Mārtiņu bija tāpat – viņš deva un neprasīja neko pretī!
Tagad viss, kas mums pieder ir atmiņas, mūzika un Visums.
Atceros momentus no “Ar visām četrām” koncerta trakajiem mēģinājumiem, protams, arī pozitīvajiem Mārtiņa izteicieniem.
Feins bija brīdis, kā iepazīstināju “Uguntiņas” galveno cilvēku Gitu Ūdri ar Mārtiņu. Teicu: “Mārtiņ, tā ir TDA “Uguntiņa” mākslinieciskā vadītāja Gita Ūdre!” Mārtiņš pagāja soli uz priekšu, pastiepa roku un sacīja: “Ļoti patīkami. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Freimanis”. J J
Smaids mijas ar skumjām, bet te nu mēs esam “Dzīvē kā Košums”, ālējamies kopā ar Ralfu, Edmundu un Arturas. Šoreiz lai bildes runā skaļāk par vārdiem!
Vēl jo projām sevi dzirdu sakam: “Mārtiņš IR, bet IR, jo viņš vienmēr ir blakus! Ceru, ka sajūtas nepieviļ!”
Karīna Lapšina,
TDA “Uguntiņa” prezidente