Pūcessakta – Skolēnu pils audzēkņu atradums – Latvijas vēstures relikvija

2012.gada vasarā iznāca grāmata ,,100 Latvijas vēstures relikvijas’’, kas ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja veidots stāsts par Latvijas vēstures svarīgākajiem pieturas punktiem, par kuriem vēsta muzeja kolekcijās esošie priekšmeti. Šo 100 relikviju sarakstā ir iekļauti priekšmeti, kas ir svarīgi nacionālai un kultūrvēsturiskai identitātei, priekšmeti, kas savā ziņā ir vienīgie un izceļas citu vidū. Kā priekšmets Nr.13 šajā sarakstā ir iekļauta pūcessakta, kas ir baltu tautām raksturīga rota un ir kļuvusi par Latvijas arheoloģijas simbolu. Sakta lietota no 7. līdz 9. gadsimtam un ir rets atradums. Tā tiek uzskatīta par virsslāņa pārstāvju atšķirības zīmi. Šiem vīriešiem sabiedrībā bija ievērojams varas vai kulta stāvoklis. Ar pūcessaktu sasprauda virsdrēbes vai apmetni.

Liels ir Rīgas Skolēnu pils Arheoloģijas un Vecrīgas vēstures pulciņa audzēkņu un  Skolēnu pils darbinieku prieks un gandarījums, jo tieši pulciņa izrakumos Aglonas Kristapiņu kapulaukā, kurus vadīja interešu izglītības skolotāja Ināra Kuniga, tika atrasta grāmatā publicētā pūcessakta. Tā piederēja 9. gadsimtā dzīvojušajam latgaļu virsslāņa pārstāvim (117. kaps). Mirušajam vīrietim arī pārējais kapa inventārs bija bagāts – īsais platais vienasmens zobens – skramasakss, cirvis, divi šķēpa gali, karavīra aproce un četri gredzeni.

Rīgas Skolēnu pils Arheoloģijas un Vecrīgas vēstures pulciņš ir unikāls, vienīgais Latvijā. Ikviens tajā var apgūt Latvijas senvēsturi, piedalīties arheoloģiskajos izrakumos, izglītojošās ekskursijās un pievienoties mūsu senatnes sargātāju saimei.

Ināra Kuniga,

Arheoloģijas un Vecrīgas vēstures pulciņa skolotāja