Sadejosim kopā, lai svētītu svētkus

Dziesmu un deju svētkiem ir liepziedu smarža, tie ir kā medus kāres gaidas, kas sākas katra dalībnieka, katra skatītāja un atbalstītāja sirdī. Notiek neticamas ķīmiskas sajūtu reakcijas un matemātiskas formulas, proti, neskatoties uz negulētajām naktīm un noguruma, gribas gavilēt ne tikai savā sirdī, bet visiem kopā. Tas ir laimīgs spēks. Ikviens, kas to izbaudījis kaut reizi dzīvē, šīs sajūtas nevar aizmirst. Tās gribas turpināt.

Daudziem Dziesmu un deju svētki šķiet epizodiska parādība reizi piecos gados, taču tā tas nav, jo, lai šo unikālo tautas mākslas kustību saglabātu (turklāt ļoti labā un izcilā izpildījuma kvalitātē), jāstrādā katru dienu. Tā ir nepārtraukta, mērķtiecīgi stratēģiski organizēta sistēma svētku starpposmos, kas sevī ietver deju pedagogu tālākizglītības sistēmu, metodisko materiālu izdošanu, deju repertuāra regulāru apguvi, deju skates, starpposmu lielkoncertus, kolektīvu mēģinājumu mērķtiecīgas darbības dažādu mērogu pasākumiem, tai skaitā Starptautiskus festivālus un konkursus, kā arī dejai pastarpinātas aktivitātes (sporta spēles, radoši konkursi, tematiski atpūtas pasākumi un dažādas citas aktivitātes), kuras saliedē kolektīvu un paver audzēkņiem plašāku dzīves redzējumu, sadarbojoties ar citiem kolektīviem. Kopīgās kustības svētku starpposmu un pašas norises vadlīnijas veido Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bet skolēnu rakursā, saglabājot kopīgās nostādnes – Valsts Izglītības satura centrs. Izejot no centru uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem, katra novada deju virsvadītājs – metodiķis, papildus kopīgajām nostādnēm, veido reģionālo darbības grafiku, bet katrs deju kolektīva vadītājs plāno vēl papildus darbības (pēc savām iespējām) sava kolektīva ietvaros, protams, piedaloties kopīgajos pasākumos. Vadoties no šiem principiem, līdzīgi strādājam arī Rīgas pilsētā.

Katrs mācību gads ir pasākumu kopums ar vairākām kārtām. Pirmā no tām ir skolotāju tālākizglītības kursi un semināri septembra – oktobra mēnešos, lai pedagogi mērķtiecīgi iegūtās zināšanas varētu pielietot mācību gada garumā un plānot savu darbu repertuāra, skates un koncertu kontekstā. Otrā kārta – deju kolektīvu darba novērtēšanas skates. Trešā, ceturtā kārta (pagājušajā mācību gadā arī piektā kārta) – lielkoncerti, proti, vērienīgi pasākumi, kuros sadejo labākie kolektīvi (augstākā, I un II pakāpe). Sešu gadu laikā izveidoti un producēti divi Rīgas skolēnu Deju svētki Ķīpsalas izstāžu hallē, trīs Starptautiskās deju dienas koncerti VEF kultūras pilī, viens Latvijas mēroga Valsts svētku koncerts VEF kultūras pilī, četri Mātes dienas lielkoncerti Krasta „Lido centrā” un Rīgas skolēnu mūzikas dienas koncerts Mežaparka lielajā estrādē.

Šī mācību gada pasākumu kopums „Svētīsim svētkus!” līdzīgi, kā iepriekšējo gados, arī sastāv no četrām kārtām. Kursu programmā piedalījās izcili lektori: dejas anatomija (Dita Danosa), klasiskās dejas pamati tautas deju kolektīvos (Inita Saleniece), pasākumu režija un producēšana (Inga Cipe), personības pasniegšanas metodika (Zane Daudziņa), grimma mākslas pamati (Andris Ruskulis), partneru cēlienu metodika (Marians Butkevičs), ritmika un kustību koordinācija tautas deju kolektīvos (Lija Jercuma), dažādu tautu raksturdejas metodika (Nataļja Koroļkēviča), kā arī deju pasākumu kopuma, repertuāra politika un metodiskie materiāli (Arta Melnalksne). Kursu programma tiek filmēta (ar lektoru atļauju) un pēc deju kolektīvu vadītāju pieprasījuma sakopēta vajadzīgajā eksemplāru skaitā, tādējādi ar iegūto informāciju var regulāri strādāt. DVD oriģināli ir Skolēnu pils metodiskajā centrā. Otrā kārta – deju kolektīvu skates, šogad netradicionālā formā. Katram kolektīvam jānodejo neliela koncerta programma, tajā iekļaujot arī vienu obligāto deju. Skates noslēgsies marta beigās un sāksies pamatīgs darbs pie Deju dienas lielkoncerta 26.aprīlī VEF kultūras pilī. Plānots vērienīgs pasākums gan ēkas ārpusē, kur 1500 dejotāji sadejos „Mazos deju svētkos”, ar domu, mēģināt uz mirkli apstādināt mūsu urbanizācijas skrējienu. Šī vide tam ir pateicīga, jo ir transporta artērija. Pagājušā gada Deju dienā cilvēki tiešām izkāpa no tramvajiem un pat dejoja līdzi tautas dejas. Dejotājiem tas bija neaizmirstams pozitīvs pārdzīvojums un latviskā patriotisma skola. Šogad plānots labākās programmas dejot gan pie VEF kultūras pils, gan arī vestibila grandiozajā telpā. Svētku noslēgumā labākie kolektīvi izdejos koncertuzvedumu „Svētīsim svētkus”, kura ideja atklāt gan tautas, gan valsts svētku svinēšanas būtību ar bērnu jautājumiem vecākiem sirsnīgā, ģimeniskā atmosfērā. Ceturtā kārta, kā turpinājums iesāktajai tēmai – Mātes dienas lielkoncerts „Lido” atpūtas centrā 11.maijā, kur dejotāji savu dejas mīlestību visas dienas garumā dāvinās savām ģimenēm un, protams, arī šī centra apmeklētājiem.

Neliela atpūta vasarā mazajiem dejotājiem, bet XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki vidusskolas kolektīviem. Augusta beigās deju skolotāji sāks apgūt 2015.gada Latvijas Skolu jaunatnes XI Dziesmu un deju svētku repertuāru, kā arī gatavoties pasākumu kopumam „Rīga – Eiropas galvaspilsēta” 2014. gadam.

Darīsim darbus, bet atcerēsimies, ka pēc darba posma ir jāuzvelk balts krekls, jāsvētī svētki ar pateicību par izdarīto un jālūdz veiksme tālākajam posmam. Mūsu senčiem bija vēl trešā gudrība – katarse – pamatīga izdancošanās, lai balto kreklu atkal nomainītu pret tīru darba kreklu. Laimīgu darba kreklu nākošajam ritumam.

Arta Melnalksne

Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra

Deju jomas metodiskās apvienības vadītāja