TDA „Uguntiņa” dejo M.Freimaņa piemiņas koncertā „Arēna Rīga”
Cik daudz skaņdarbu šī gada laikā ir iespiedies ausu bungādiņās un tie vēl jo projām tur skan: …”mēs esam tikai putni, bez spārniem apgredzenoti eņģeļi”…. šo skaņdarbu pirmoreiz dzirdēju 27.01.2011. radio101 ēterā, pateicoties E.Reiteram – laikam likumsakarīgi, ka tieši „Putni” bija viens no spilgtākajiem momentiem mūzikla „Mans Draugs Mārtiņš Freimanis” ietvaros. Koncerta sagataves un mēģinājuma laiks – ziema kā jau ziema, saspringums, skriešana, tik daudz notikumu vienlaicīgi, likās tas vilksies bezgalībā ilgi, tā notikumu vienlaicība pārklājoties, bet laiks uzņēma apgriezienus, ar skudriņām un patīkamām trīsām pār ķermenim – mēs tikām visi līdz finiša taisnei, jo pat 26.01.2012 mēģinājuma laikā RSU aulā – nelikās, ka vien skaitāmas stundas palikušas līdz pirmizrādei.
27.01.2012 šim datumam ir spēks vienlaicīgi vājums, trauslums, bezgalība, elpa, dvēsele – varētu stundām uzskaitīt vārdu virknējumu, bet laikam vispatiesāk būtu, ja teiktu, ka tas ir kā sirdspuksti, to ritms – ar kulmināciju, sakāpinājumu, bez sākuma un beigām.. Arēnas un apkārt klātesošo sajūta bija kā mājās, pat stāvot vienai uz skatuves 8000 cilvēku acu pāru apņemtai, jo sajust to apkārtējo cilvēku siltumu un klātbūtni nemaz nav tik vienkārši. Bet visskaidrākā un patiesākā elpa uz katra soļa pazibot Freimja velnišķīgajam smaidam un acu skatienam prātā veroties skatītāju nebeidzamajās rindās bija ar mani – bez drāmas – ar košumu.
Mums ir nenoliedzami paveicies atrasties tieši šajā laikā un telpā, būt ar cilvēkiem, kuri spēj tik daudz dot vienlaicīgi neprasot neko pretī. Nenoliedzami, tāds bija Freimis, bet viņš noteikti arī šo balto dien būtu tāds pats – vienkāršs, ar košumu un sirdi, kura pieejama ikvienam, bet tajā pat laikā glabā neiedomājamākos pasaules noslēpumus.
Lai cik satraukusies biju, ka labie notikumi notiek vienlaicīgi un rodas koka un divu galu sajūta, tajā pat laikā kāds gudrs cilvēks man sacīja, ka jāmāk nosēdēt vienlaicīgi uz 10mit krēsliem, tas nozīmē tikai vienu, jo vairāk dari, jo vairāk vari paspēt.
Paldies, Maija Kalniņai, Kārlim Būmeisteram, Markusam, visiem lēkājošajiem, kas bija klāt līdz pēdējai sekundei.
Karīna Lapšina, TDA „Uguntiņa” audzēkne
http://twitter.com/TDA_Uguntina
http://www.draugiem.lv/www.rsp.lv
http://www.facebook.com/pages/TDA-Ugunti%C5%86a/134915223188901